Mans speiss

novembris 26, 2009

Kuskuss “a la Liva”

Tēma: Veģetārās receptes — Birkas: — liva @ 4:56 pm

Huh, ir diezgan neticami, cik daudz dažādas sastāvdaļas ir iespējams izmantot, gatavojot kuskusu.

Atceros, ka katru reizi, kad mana mamma gatavoja kaut ko ar kuskusu, es mēģināju slēptis no vakariņām bēniņos, jo viņa vienmēr kuskusu sataisīja ar sīpoliem un etiķi. Urgh…

BET! Labās ziņas ir tādas, ka kuskusu, kā jau jebkuru “piedevu” var sagatavot miljons veidos. Mēs vakar mēģinājām uzzināt cik daudzas sastāvdaļas var sabāzt kuskusā tā, lai tas vēl joprojām ir garšīgs :-)

Tātad nepieciešamais kuskusam “a la Liva”:

Kuskuss, ūdens, eļļa, sāls.

Grillēta paprika, svaiga paprika, sīpols, ķiploki, svaigs koriandrs (kinza), piparmētru lapas (svaigas), žāvētas dateles, loki, mandeles, gurķis, puķkāposts, melnās olīves, citrons, karijs, kanēlis, sāls, pipari, eļļa vai sviests cepšanai.

Kuskusam ļauj piebriest, tikmēr pannā apcep cepamos dārzeņus (svaigu papriku, sīpolu, izspiestu ķiploku, iepriekš noblanšētu, mazās rozītēs sadalītu puķkāpostu), pārējās piedevas sagriež smalki. Gatavo kuskusu sajauc kopā ar apceptajiem dārzeņiem, pāris minūtes pasilda, noņem no uguns un iejauc atlikušās piedevas. Pēc garšas pievieno sāli, piparus, kanēli, kariju. Pa virsu beigās uzrīvē citrona miziņu. Un ir gatavs!

Mmm, jā, vēl maza mīkliņa: kurā bildē attēlota veģetārā porcija: pēdējā vai priekšpēdējā? :-)

P.S. Nezini kā gatavot kuskusu? Tātad: Parasti 2 cilvēkiem pietiek ar 200-250g kuskusa. Kuskusu ņem attiecībā 1:1 ar ūdeni, kura to gatavos. Manā gadījumā man bija vajadzīgi 250ml ūdens. Ūdeni vāra katlā, pievieno sāli un ēdamkaroti eļļas. Kad ūdens uzvārījies, to noņem no uguns un tajā maisot ber kuskusu. Atstāj uzbriest. Manā gadījumā tas bija gatavs 2minūtēs. Lai iegūtu “treknāku” garšu, ja nav īpaši daudz piedevu un arī lai kuskuss nesaliptu, tad, kad tas ir piebriedis, ar dakšu tajā var iejaukt klucīti sviesta.

P.S. 2. Ja kas palicis pāri, šo ēdienu ir iespējams arī “pagarināt” un pasniegt kā salātus. Vajag tikai iejaukt atlikumā gabaliņos sagrieztu ledussalātu, tomātu, var pievinot mazliet balsamico etiķi akcentiņam un voila!

novembris 25, 2009

Pasta ar paštaisītu tapenādes mērci

Tēma: Veģetārās receptes — liva @ 4:04 pm

P1010972Vakar nācās gatavot vakariņas no nekā, jo ārā gāza tik drausmīgs lietus, ka nevienam no mums negribējās doties ne uz veikalu, ne arī uz kebabu ceptuvi uz stūra. Vārdu sakot- mans draugs mani gandrīz nogāza no kājām ar savu pastu. Šī būs mazāk recepte, vairāk aptuvens apraksts, jo šī mērce ir pilnīgi tāda pati kā paštaisīts pesto: divreiz tādu pašu nu nekādīgi neizdodas uztaisīt.

Tātad traukā sagāž: grilētu papriku (ja nevar nopirkt, tad kā aizvietotājs der arī kiplokā uz pannas sacepta paprika), ķiplociņu, saulē kaltētus tomātiņus, itāļu garšvielas (pati uz balkona vienmēr turu podiņu ar rozmarīnu un timiānu, kuri turpina augt arī ziemā. Timiāns vispār aug kā traks. Salviju saaudzēju vasarā un sabāžu saldētavā- gandrīz tikpat laba kā svaiga.), var arī pētersīļus, maltus piparus. Visu sablenderē. Pagaršo, vai pašam garšo. Var piejaukt mazliet krējumiņa (ja vajag palielināt apjomu) vai arī extra vierge olīveļļu.

Uzliek varīties pastu. Mērcei uz pannas sacep dārzeņus, es parasti izmantoju šādus: paprika, kabacis, sīpols, izspiesta ķiploka daiva, dažreiz baklažāns, sēnes arī ir labas, var likt klāt seleriju kātus. Kad dārzeņi izcepti, pieliek klāt tapenādes mērci, uzsilda.

Uz pannas sagrauzdē ciedru riekstus. Gatavo pastu sajauc ar mērci, servē uz iepriekš sildītiem šķīvjiem (jo baigi ātri atdziest), pārkaisa ar ciedru riekstiem, kādu no itāļu sieriem.

Labu apetīti! :-)

novembris 19, 2009

Dodo tavās ausīs vai sunīšu rokassprādze un tamponu zeķītes

Tēma: Izstādes — liva @ 11:49 am

Tikko, sērfojot pa internetu, nejauši uzdūros holandiešu mākslinieces Felieke van der Leest lapai un nevarēju nepadalīties sajūsmā! :-)

Protams, var strīdēties, vai viņas gatavotās rotaslietas  un citi objekti  ir praktiski valkāšanai un lietošanai, bet es 100%-īgi varu apgalvot, ka visi ir lieliski objekti, kurus aplūkot!

Šeit viņas mājaslapa: http://www.feliekevanderleest.com/sieraden.php?l=en  un dažas bildītes ieskatam.

novembris 18, 2009

Gaismas festivāls Glow

Tēma: Izstādes — Birkas:, , , , — liva @ 2:11 pm

Nu jau katru gadu Eindhovenā notiek gaismas festivāls Glow un es tiešām katru reizi par to ļoti priecājos, jo dīvaini izgaismotās fasādes un citas gaismas instalācijas palīdz izkliedēt rudens tumsu, pirms to vēl dara Ziemassvētku dekorācijas.

Nezinu, vai šogad man šovs patika labāk vai sliktāk- nez kāpēc likās, ka pagājušo gadu viss bija mazliet grandiozāks. Turpretīm šogad, kā liekas, tēma bija “atvadas no kvēldiega spuldzītes”, kam par godu pat kapsētā bija uzstādīta kapavieta “R.I.P. spuldzei”. Visam pasākumam piemita arī mazliet mistikas sajūtas. Piemēram, sajūta, kad vakarā pie galvenās pilsētas baznīcas laukumiņā ar nedabīgi plūstošām kustībām ieslīd orķestrītis, kas sastāv no jokaini gariem cilvēkiem, kuri rokās tur nedabīgi izlocītus mūzikas instrumentus. Jāatzīst, kaut arī muzikāli ne pašos augstumos, UliK et Le SNOB priekšnesums man patika vislabāk tieši creepy sajūtas dēļ. Protams, pēc mirkļa, kad esi atkodis, ka viņi īstenībā pārvietojas uz segvejiem, zūd daļa burvības. Tikai es vēl aizvien turos pie domas, ka zem viņu lielajām kleitām bija paslēpies maziņš ķīnietītis, kas to uzparikti stūrēja. :-)

Domāju, ka lielu daļu publikas uzmanības saistīja arī otrs šovs: Un Poco Loco “Elements of light”. Jāsaka, ka pret šo šovu es izturos mazliet skeptiski, jo, manuprāt, tam vieta bija drīzāk cirkū, nevis Holandes dizaina galvaspilsētā. Bet no otras puses: skatuves dūmi, dārdoša mūzika, tradicionāli akrobātiski triki un uguns- tam visam, iespējams, var saskatīt dziļāku funkciju. Domāju, ka tāpat kā visur citur, katrs vidusmēra cilvēks par dizainu neinteresējas un diez vai upurēs omulīgu vakaru pie televizora, lai staigātu pa pilsētu, tās parkiem un tumšākiem nostūriem, lai ļautu sevi pārsteigt ar negaidītu gaismas uzliesmojumu. Tādēļ pieņemu, ka ar šī šova palīdzību organizatori izspēlēja ļoti gudru gājienu, lai izvilktu cilvēkus no mājām.

Mani patika instalāciju iztāde kādā pazemes autogarāžā- Siegrun Appelt “Abstrakte Formulierungen”. Tu, cilvēks, ej pilnīgā tumsa, klūpot pāri tukšām plastmasas kolas pudelēm un ieskrienot citos apmeklētājos, kas padara tevi diezgan nedrošu, pat izsit no sliedēm, ar vienīgo mērķi acu priekšā: mazu izgaismotu kvadrātiņu, kurā saskatāmi izplūduši, mainīgi krāsas pleķīši, kuri man, personīgi, atgādināja dažus M.Rotko audeklus, tīri krāsu laukumu proporciju dēļ.

Ļoti patīkamu sajūtu manī radīja Artificiel instalācija “Bulbes”. Liela telpa, kurā rindās sakārtas lielas spldzes, kuras ik pa laikam, pa vienai uzliesmo un piepilda telpu ar siltu, dzeltenu, tikai kvēldiega spuldzei raksturīgu gaismu.  Telpa tiek ik pa mirklim pielieta ar gaismu, ik pa mirklim spuldzes to atstāj arī pustumsā. Nezinu īsti kādēļ, bet tomēr manī šī instalācija radīja priežu-smarža-un-ziemas-vakari-pie-iekurta-kamīna sajūtu. Tur arī kādu laiciņu paliku.

novembris 11, 2009

Saldie kartupeļi jeb batātes.

Tēma: Veģetārās receptes — Birkas:, , — liva @ 4:59 pm

P1010888P1010889Nesen satiku paziņu, kurš man sāka stāstīt, kā viņš tagad parasto kartupeļu vietā ēd tikai saldos kartupeļus, un tie esot TIIIIIK ļoti garšīgāki par normāliem kartupeļiem… Nu jā, sāku domat, ka jāpamēģina pašai arī pagatavot. Īstenībā gribēju jau labu laiciņu pamēģināt, tikai nekad nesaņēmos, jo likās sarežģīti.

Bet, tā nu es vienu dienu atnācu mājās no tirgus ar pieciem lielim saldajiem kartupeļiem. Nolēmu, ka darīšu pa vienkāršam- izcepšu krāsnī. Apgreidoties gan jau ka paspēšu, ja garšos.

P1010890

Tātad:

2 lieli saldie kartupeļi

eļļa

kapāti svaigi pētersīļi

krāsns :-)

Kartupeļus kārtīgi nomazgā, pārgriež uz pusēm un  liek uz plāts ar griezumu uz augšu. Griezumu apsmērē ar eļļu un pārkaisa ar pētersīļiem. Sāli, piparus- pēc paša gaumes. Un liek iepriekš sasildītā krasnī uz jaudas 160 cepties 45 minūtes.

Šādu recepti es atradu internetā. Un tai ir daži nopietni trūkumi: uz jaudas 160 manā krasniņā kartupeļi vēl bija diezgan cieti, kad pārbaudīju tos durstot ar zobu bakstāmo. Līdz ar to ieliku viņus uz vēl 20min. uz pilnu jaudu un pēc tam, kad zaudēju pacietību- 5minūtes uz pilnu jaudu mikrenē. Tad gan bija mīksti.

Jāsaka ka garšā biju diezgan vīlusies: “kartupeļi” garšoja pēc pasalda ķirbja. Un, manuprāt, vieglāk viņus ēst būtu, ja iepriekš būtu viņus nomizojusi. Skaidrāks palika, kādēl vairums receptēs no saldajiem kartupeļiem tiek gatavots biezenis, nevis tie ēsti to dabīgajā formā- domāju, ka tā ir vieglāk tam visam piesķirt interesantāku garšu. Galu galā- nosing spešal.

Pāris bildes- ja nu gadījumā kāds, tāpat kā es vēl nesen, nezina kā batātes izskatās.

oktobris 30, 2009

Dutch Design Week

Tēma: Izstādes — Birkas: — liva @ 1:33 pm

P1010879

Mmm, atkal saņēmu atgādinājumu, ka interesantai pilsētai nav jābūt skaistai… Eindhovena noteikti nav “skaista” pilsēta vārda burtiskajā nozīmē, bet šeit viennozīmīgi r ko darīt (vizmaz ziemas periodā). Tātad: pāris bildes no dažiem pasākumiem Dutch Design Week ietvaros, kas norisinājās no 17.-25. oktobrim.

Pildītas meksikāņu paprikas

Tēma: Veģetārās receptes — Birkas:, — liva @ 1:10 pm
svaigs koriandrs

svaigs koriandrs

Mmm, šis viennozīmīgi ir viens no maniem mīļākajiem ēdieniem. It īpaši man patīk svaiga koriandra (Latvijā to laikam sauc par kinzu) garša kopā ar sarkanajām pupiņām (eng. – kidneybeans).  Tātad:

Sastāvdaļas: (2 pers.)

3 vidēji lielas vai lielas paprikas (krāsai nav īpaša nozīme, vienīgi zaļās garšo mazliet intensīvāk)

1-2 ķiploka daiviņas

sīpols

budža sarkano pupiņu (eng. kidneybeans, ap 300 g)

bundža kukurūzas (arī ap 200-300g)

svaigs koriandrs (sākot ar apm 15 zariem un vairāk)

olīveļļa

indiešu ķimenes

tabasco vai sambal oelek

rīvēts siers vai fetas siers

skābs krējums/jogurts/creme fraiche

Paprikas pārgriež uz pusēm, iztīra.  Kādas 5 minūtes pavāra ūdenī, lai kļūst mīkstākas. (Var arī nevārīt, ja baigais slinkums, bet šitā ir garšīgāk). Sīpolu sagriež, ķiploku izspiež vai sagriež mazos mazos gabaliņos. Sakapā koriandru. Sīpolu un ķiploku  eļļā no sākuma apcep vienus pašus, lai attīstās garša. Tad pievieno notecinātas pupas un kukurūzu, apcep pāris minūtes. Apcepot pēc garšas pievieno indiešu ķimenes (piestā var iepriekš mazliet saberzt, lai aromāts nāk uz āru), sāli, piparus, asumiņam pievieno tabasco vai sambal oelek. Noņem no uguns. Pēdējo iemaisa sakapāto koriandru.

Papriku pusītes piepilda ar kukurūzas un pupu maisījumu, liek cepšanai piemērotā formā. Uz katras paprikas uzliek karoti krējuma/jogurta vai creme fraiche un pārkaisa ar rīvētu sieru vai uzliek gabaliņu fetas. Man vislabāk garšo ar gabaliņu cietā fetas siera (cietāks nekā mūžīgais “fetaki” siers, bet gan jau ka to arī var mēģināt. Tikai tad varbūt krējumu nevajadzēs.) Visu liek iekšā iepriekš sasildītā krāsnī, cep apmēram 15.min, lai siers ir izkusis.

Klāt ir garšīgi ēst svaigus salātiņus no smalki sagrieztiem burkāniem, tomātiem, kātu selerijas. Mazliet klāt citronu suliņu, sāli, piparus un pārpalikušo koriandru, ja tāds ir.

Gan jau ka drīzumā pielikšu kadu foto :-)

februāris 16, 2009

Heartland

Tēma: Izstādes — Birkas: — liva @ 11:44 pm

Janvārī biju burvīgā izstādē “Heartland“, kas apmeklētāju aizved uz Z-centrālajiem štatiem ASV, paņem līdzi ceļojumā gar Misisipi krastiem un tās pietekām. Izstādē redzami gan ASV gan Eiropas mākslinieku darbi, kas katrs sevī nes mazu stāstiņu par konkrētā reģiona iedzīotājiem, gan īsto, gan iedomāto vēsturi un ainavām.

Starp mazāk pazīstamiem māksliniekiem ir sastopami arī tādi vārdi kā Jeremiah Day, Kerry James Marshall, Marjetica Potrč, Julika Rudelius un Wilhelm Sasnal.

Itāļi, atkritumi und narkotikas : filma “Gomorrah”

Tēma: Filmas — liva @ 10:52 pm

Filma Gomorrah (2008g.)

Vara, nauda un asinis: šīs ir tās “vērtības” ar kurām katru dienu tiek konfrontēti Neapoles un Kasertas (Caserta) iedzīvotāji. Praktiski, nevienam nav dota izvēle. Visiem ir jāpakļaujas noteikumiem, iekļaujoties Kamorras (Camorra) mafijas sistēmā. Tikai dažiem pietiek spēka domāt par normālu dzīvi.

Filmā tiek stāstīti 5 dzīves stāsti. Un pats pārsteidzošākais ir tas, ka gandrīz “labs” ir tikai viens no šiem personāžiem. Filma ilgst 2,5 h (kas ir par ilgu, ja iepriekš izdzerti 2 ali :) ). Pat filma ir samērā juceklīga. Pašā sākumā solārijā tika apšauti vairāki resni itāļi. Līdz šim nezinu, kāpēc, bet varbūt jānoskatās vēlreiz. Skumjš stāsts ir par visiem iesaistītajiem jauniešiem, kuru smadzeņu podos dominē tikai dažas domas: kur dabūt ieroci?kur dabūt narkotikas?kā pierādīt, k es esmu krutākais?
Protams, neiztrūkst arī populārais sižetiņš par Neapoles mafijas un atkritumu attiecībām. Kaut arī mazliet lielākos apmēros, kā Soprāno ģimenes bizness.
(Ja kādam interesē stereotipu meklēšana filmās- brīdināšu uzreiz- neviena seksīga itāļa te nav.)

Jāsaka , ka es filmu neuzskatu par īpaši vērtīgu, bet gan izcili skumju, it sevišķi, ja zināma mazliet info par un ap to.

Pirmkārt jau, grāmatas autors žurnālists Roberto Saviano, pēc kuras tikusi uzņemta filma, savu turpmāko dzīvi pavadīs slēpjoties, jo Kamorra viņu meklē.

Otrkārt, pēc Kannu festivāla 2008. gadā, kurā Gomorrah tika izrādīta pirmo reizi, tika apcietināti divi tās aktieri, jo, kā izrādījās- viņi tiešām bija Kamorras locekļi.

Itālijas organizētās noziedzības darbības rezultātā 10 gadu laikā miruši ap 10 000 cilvēku.

Pēdējo 30 gadu laikā Kamorras darbības rezultātā miruši 4000 cilvēku, kas lielāks upuru skaits, kā jebkurai teroristiskai organizācijai. Kamorras klani savā starpā ir sadalījuši visu Neapoles un Kasertas reģionu, pašvaldības pret to ir bezspēcīgas un Kamorrai pieder totāla vara.

Kamorra nepelna naudu tikai ar ieroču un narkotiku tirgošanu, bet gan darbojas ari tādās jomās kā celtniecība, tekstilapstrāde, tūrismā, transportā, lielveikalos u.c. Šajās nelegālajās aktivitātēs pelnītā nauda tek ieguldīta legālos objektos, kā piem. Dvīņu torņu rekonstrukcijā Ņujorkā.

Kamorrā iesaistīti tūkstošiem cilvēku, sākot ar ārstiem, beidzot ar bērniem, kuri no narkotiku dīleriem kļūst par algotiem slepkavām, pašiem to nemanot. Itālijas statistikas dati rāda, ka itāļu mafijas rīcībā varētu būt 25 000 cilvēku armija, plus ap 200 000 tiešo atbalstītāju.

Filma tikusi veidota kā pseido-dokumentāla. Aprakstītie notikumi esot patiesi un ņemti no Roberto Saviano izmeklēšanām.

Saite uz grāmatas aprakstu: http://www.guardian.co.uk/books/2008/jan/12/crime.mafia

Par filmu: http://www.imdb.com/title/tt0929425/

Bildes:http://img.metro.co.uk/i/pix/2008/10/gomorrah_450×300.jpg,http://i218.photobucket.com/albums/cc275/thehousenextdoor/2008/Film%20Festivals/NYFF%202008/Column%204%20Vadim%20Rizov/Gomorrah.jpg,http://images.allmoviephoto.com/2008_Gomorrah/2008_gomorrah_001.jpg,http://media.entertainment.sky.com/image/unscaled/2008/9/26/Gomorrah-03.jpg